Nu ko, šis būs pavisam savādāks ieraksts, kādu Jūs jebkad būsiet šeit redzējuši. Lieta tāda, kad vakar mana miesta (ciema, vai arī kā man patīk to dēvēt “bedrē”) norisinājās 9. Latvijas čempionāts pļaušanā ar izkapti un protams ar biju ieradies uz tiem, gan kā skatītājs tik :)

Kaut ko tādu šeit es nebiju redzējis jau sen. Pēkšņi pus mirušais ciems bija piecēlies un pats galvenais, centrs bija nobīdījies par kādiem 3 km uz vietējās pļavas. Kur nu ar norisinājās vicināšanās ar izkapti visādās vecuma grupās, komandās un protams karaliskajā pļaušanā. Visam pa vidu norisinājās atraktīvas nodarbes tiem apmeklētājiem, kuriem vai nu negribējās ņemt izkapti rokās vai arī to nemācēja. Diena bija svelmaina un atlaidās tikai jau uz vakara pusi, kad visiem domājams jau bija vienalga, jo izcepies bija ikviens (uz pļavas jau daudz ēnu devušo koku nav).

Organizēts šis pasākums par brīnumu man, bija ļoti labi. Tilža bija pilna policijas (pilna ir abstrakts jēdziens un ņem vērā vienu policijas mašīnu, kas braukā šurp turp un pat liek pūst trubiņā riteņbraucējiem :) kas arī teiktu sekmējas ar rezultātiem!) un arī bija padomāts, par to ja kāds atcērt kādam locekli, atslēdzas vai kāda cita veida sevi mēģina dabūt tur augšā, t.i. bija vesela viena neatliekamās medicīnas mašīna, kas nu Tilžās apmēriem ar bija oho.

Bet nu ikvienām stāstam pienāk beigas un šodien izbraucot cauri miestam viss ir atgriezies savās vietās. Klusums, miers un nevienas dzīvas dvēseles uz ceļiem :) laiks doties atpakaļ uz tramīgo lielpilsētu.

Biezpiens draugam Vienā putrā