Lai arī man netīk laiku nosist spēlējot spēlītes (es gan parūpējos par to, iegādājoties portatīvo datoru, kas nevilks vairums spēļu), bet ja tā ir uz fiziku balstīta, es nespēšu pateikt nē.

Tā diemžēl notika vakar, kad piratebajā iegādājos World Of Goo un pirmajos gameplay mirkļos pārēja pasaule sastinga. Man vairs neinteresēja ne kas notiek Twitterī, nedz rakstu vāceklī (kas iemantojis, jaunu izskatu par ko man ir sakāms tik – nice). Tad bija piekāst, kaut lai palaiž LHC. Vienīgais, kas mani interesēja bija Goo līmēšana kopa, asprātīgo help lasīšana un jaunu līmeņu iziešana.

Pēc vairāku stundu smadzeņu mocīšanas, tika paveikts neiespējamais un es nemetot mieru biju jau nonācis pie saraksta ar izstrādātāju vārdiem (credits). Diemžēl pēc tiem sajūtu vainas apziņu, dēļ šīs spēles iegādāšanās piratebajā :/

Bet nu visu cieņu, dotu 10/10 spēlei, jo nebija ne vietas, kur es teiktu fui. Viss bija tā kam tam bija jabūt. Tagad tik savs iekšējais spēlētājs ir jaiedzen atpakaļ dziļāk, lai netērē laiku :)

Biezpiens draugam Vienā putrā