Sēžot un apdomājot savu dzīvi, sadomāju, kad būtu jāpārlasa, mans vairāk, kā pusgadā sarakstītais. Atdzīšos uzreiz, kad savu rakstīto maksimāli pārlasu 2x pirms nodotu to Tev, ak manu dārgo lasītāj :) Tad lūk, es nesaprotu, kā kāds cits maz ir spējis izburtot manu mudžekli, ko es saucu par teikumu?! Ārprāts, man pašam ir kauns lasīt savu sarakstīto. Ne kārtīgas teikuma uzbūves, nedz kā cita.

Bet vismaz mierinājums ir tas, kad neviens, kas ir rūpējies par manu rakstīt prasmi (cerams) nelasa biezpienu. Būs laikam pašam priekš sava un citu prieka jāatkārto interpunkcija, gramatika u.t.t. Eh …

Biezpiens draugam Īsumā